4. decembrī pie mums “Sprīdītī” tomēr tika iedegta lielā Ziemassvētku egle. Lai tas notiktu nācās pārvarēt dažādas likstas.
Izrādās, ka Ziemassvētku zvaigznīte bija pazudusi, tāpēc Zvaigžņu skaitītājs bija norūpējies par to…
Labi, ka palīgā atsteidzās mazais Rūķis un Feja…
Uz egles atklāšanas pasākumu bija ieradusies arī Sarkangalvīte, kuru atkal bija sarūgtinājis Vilks…
Priecīga un laimīga atsteidzās Meitenīte, kura priecājās, ka varēs izbaudīt dažādus ziemas priekus…
Ne saukts, ne aicināts, klibodams un vaimanādams atnāca arī pelēkais Vilks…
Bezrūpīgais un pašpārliecinātais Runcis Zābakos arī bija nolēmis apciemot mūs…
Aukstiem vējiem pūšot, dusmīga un neapmierināta atvirpuļoja Sniega karaliene! Viņa vēlējās sabojāt eglītes iedegšanas svētkus! Labi, ka bērni un Feja palīdzēja…
Kur gadījies, kur ne, ieradās pats Milzis cilvēkēdājs, kurš bija sagūstījis Rūķīša mazo brālīti…
Labi, ka Sarkangalvīte un Feja spēja Milža sirdi sasildīt un varējām iedegt lielo Ziemassvētku egli!
Eglīt, eglīt iededzies, spožās gaismās iemirdzies….
Katram tika arī pa kārumiņam…
