Ver durvis “Sprīdītis” tik gaiši un plaši,
Nāk mazie Sprīdīši un nākam mēs paši,
Mēs sniegsim viens otram sirsnīgu smaidu,
Un katru sveiksim ar: “Es Tevi gaidu!”
Katra grupiņa būs mūsu mājas,
Kur katram rūpēs, kā citam klājas,
Ar svētību sirdīs mēs vadīsim dienas,
Ar darbiem un izdomu būs krāsainas sienas.
Mēs augsim paši un mazie ar mums,
Pēc paveiktā katram būs gandarījums.
Kopā mums ik brīdis par svētkiem taps,
Kur nešķirosim kādu, kas slikts vai labs.
Ir atnācis septembris!
“Sprīdīša” durvis veras gaiši un plaši,
Nāk mazie Sprīdīši un nākam mēs paši…
( Evita Cīrule)
